Un man ir "labās meitenītes sindroms".
Ar to esmu pavadījusi lielāko daļu dzīves. Ik pa laikam sevi tajā vēl pieķeru, bet lepojos, ka gadiem ar šo strādājot, tagad esmu foršā vietā ar pašvērtējumu un pašizpausmi un mans bankas konts to apliecina.
Jo bērniem naudas nav.
Labajām meitenītēm naudas nav.
Un vispār... labajām meitenītēm nemaz nav labi. Ja esi te, droši vien to jau zini pati :)
Es dalīšos ar savām izvēlēm, tehnikām un frāzēm, kuras esmu apzināti izskaudusi.
Jo ticu, ka mūsu uzdevums ir dalīties ar saviem talantiem un iedvesmot to darīt arī citus. Bet kā mēs to varam darīt, ja nemitīgi sevi samazinām un pārsaspringušas cenšamies?
Tā tas nestrādā!